dzīvē iestājies pilnīgs bardaks. tā nu ir sanācis, ka šoreiz zinu pilnībā un līdz galam zinu, ko gribu, taču... laikam jau nav lemts. nezinu, iespējams, metodes ir nepareizās, iespējams laiktelpas nosacījumi ir šķērslis. iekšā ir kaut kāda neliela nožēla par to, ka vēl vakar atteicos uz gadu padzīvot Fāterlandes ziemeļos, bet nu kas izdarīts, izdarīts. kaut gan patiesībā - iekšās ir arī tāds kā gandarījums par to, cik ļoti gan es esmu mainījies, jo no rīta var vienkārši piecelties, ievilkt dziļi elpu, ieraudzīt dažus vientuļus saules starus rotaļājamies uz Pētera simtgadīgajām sienām un iet uz priekšu ar smaidu sejā un ticēt... ticēt, ka dzīvojam tieši tā kā vēlamies, providence mums, un ne tikai providence, mums ir piešķīrusi brīvo gribu. tā jāizmanto. nu jā, katrā ziņā, rudens arī oficiāli beidzot ir iestājies un es ar nepacietību gaidu kādu saulainu brīvdienu, lai var iet medīt zeltainās lapas. turās tauta! ;)
Current Mood: |
dzīves un laiktelpas apjukumā |
Current Music: |
Instrumenti - Apēst Tevi |