mani atkal ir pārņēmusi sajūta, ka man non-stopā gribas būt līdzās. es pat nezinu īsti, kur likties. varētu paķert, ka es līdzi savas nodilušās pastalas un triekt uz Limbažiem. es zinu, ka nedrīkst tik ātri tās lietas pasākt un atklāt visas kārtis uzreiz, bet šoreiz jau atkal man dziļi vienalga. eh, es nezinu, nezinu, nezinu, nezinu.... :) |