darbi krājas kaudzēm. slinkums mācas virsū, pilnīgi taustāmi. pēc kārtējās izpīpētās cigaretes Tu saproti, ka ir baigā dibenā. diena skrien uz priekšu vienkārši milzu soļiem. un visu laiku kā mantra ausīs skan - "atver acis pasaulei". ir pilnīgs bezspēks, resp., galvā jau kādu laiku ir iesēdusies doma par to, ka man nav spēka. patiesībā jau ir un pārpārēm. tikai pietrūkst vienas mazas, ņipras dzirksteles, kas to visu aizdedzinātu...
|
es šodien sapratu, ka neko nesaprotu. tik sokratiska bija šodiena. resp., es vispār nesaprotu, ko, lai dara tālāk, kā dzīvot, plānot un piedzīvot happy dead. šodien dabūju pa muti (tiešā nozīmē :) ), norāvu uz deguna pie paša dzīvokļa (rīt sūdzēšos, pavisam noteikti), iekšējais stāvoklis arī nav no spīdošajiem. visapkārt tik ļoti daudz sliktuma (speciāli nelietoju vārdu "negatīvisms" - riebjas), ka tā vien gribas dzīvot savā miera ostā, pārtikt no mandarīniem un ik pa laikam aprāt Žizeli, kad tā atkal demolē dzīvokli. bet, fuck, neatbildēts paliek jautājums - kā dzīvot? help!
|