ir bezgalīgas naktis un tikpat bezgalīgi rīti laiks kad liekas ka nāve klīst gar logiem drebinādama savu balstus redzokļus nāves tuvums allaž ir sajūtams līdzās nemēģini izprast dzīvi jo nevar izprast to kas ir neizprotams savā suģestējošā pamateksistencē |
pasaule ir tāda skola kurā Dievs grib mūs par baznīcām darīt bet mēs sevi par suņubūdām skan jau kuro reizi bet es sēžu un darbi ap mani aug bet zinu pēc kāda laika viss būs pavisam savādāk būs atkal kam iebāzt degunu matos noskūpstīt kaklu un delnās satvert pēdas zināt ka vari dot un saņemt prast šodien esmu miris laikam tik ilgi kamēr manī neiepūtīs dzīves saldeno dvašu domāju cik daudz gan dzīvē no mums tiek prasīts pierādīt es gaidu Tevi |