| sapnji par labaaku pasauli.. |
Dec. 17th, 2004|09:04 pm |
|
Es gribeetu, lai peec mana rokas maajiena uz muguras apveltos visi tie, kas dara paari pasaulei. sheit es domaaju tos, kas pasauli un cilveekus izmanto kaa rotalju laukumu un speeljmantinjas. tos kas cilveekus ir padariijushi par leliiteem savaas nezheeliigajaas rokaas un vairs neredz kur ir robezha.. katru dienu es lasu desmitiem zinju par terora aktiem, bojaa gaajushajiem, saspridzinaataam mashiinaam, autobusiem, eekaam.. un vistrakaakais, ka shiis zinjas jau ir kljuvushas tik ierastas kaa ceptas olas brokastiis.. TV zinjaas taas jau vairs neliek. un galvenais- tikai taapeec ka pasaules galva nezin, kaa veel izraadiit savu varu un paaraakumu, bojaa iet tuukstoshiem nevainiigu cilveeku.. un katreiz jaaklausaas, ka atkal kaadam dzivniekam saimnieks dzeerumaa paargriezis riikli, nomeerdeejis badaa vai sakropljojis.. un ar ko tas vissbiezhaak beidzas? ar to ka vainiigais taa arii paliek nesodiits vai tiek sodiits stirpi nosaciiti.. viss shai pasaulee ir saistiits. viena izveele nosaka nokamo. un peec laika tu izbriinaa konstatee, ka celjsh, pa kuru ej, nebuut neved uz izveeleeto meerkji.. atceroties- beerniibaa guljot zaaleem smarzhojoshaa pljavaa, skatoties kaa garaam sliid lieli, balti duunu maakonji, bija tachu veelme iekrit kaadaa.. es gribeetu pameegjinaat iekrist maakonii.. zinot ka nenokritiishu lejaa.. tachu nezinot kas notiek apkaart.. |
|