ak, es taču arīdzan esmu dzīvojusi vācu pensionāru ģimenē, pavisam aizmirsu, jā, viņi bija jauki un viņiem bija super sexīgs dēls. vēlāk viņi arī sūtīja pakas ar vecām drēbēm, no visas kastes es atradu tikai vienu krekliņu par pieņemamu valkāšanai.
nu jā, man jau arī tā šķiet, ka vajag kādu tēju, citādi tajā darbā tu vienmēr iemūci iekšā pa tām durvīm, kad es mēģinu tuvoties. un tad es atvieglojumā nopūšos, ka man ir iemesls iet projām.
nu es gan varu tikai tā pēc kādiem pieciem sešiem, vai brīvdienās, bet tad es bieži neesmu Rīgā.