ja labi paraugās apkārt, var redzēt, cik cilvēki ir vientuļi. un nemēģiniet man te iestāstīt, ka jūs jau nu neesat starp tiem. un jo vairāk šķietamo draugu (lasīt - tusējamo biedru), jo vientuļāks cilvēks ir. un tas nav ne slikti, ne labi, tas tā vienkārši ir. un visi kaut kā cenšas sameklēt izeju no savas vientulības, ļaujas pašapmānam, ka ir atraduši vientulības aizvietotājus, bet tas viss ir īstermiņā. un tie citi mirkļi, kad vientuļnieki ir kopā ar citiem vientuļniekiem, ir tikai spraugu aizsmērēšana starp būšanu vienatnē.
kopā lielā barā esot ir vēl lielāka vientulība, nekā vienatnē esot. dažkārt. vientulība zūd tikai divatā vai trijatā. bet tas nav nekas slikts, es atkārtoju, tas nav nekas slikts, ka es jūtos dažkārt tik sasodīti vientuļa. es ļoti bieži jūtos pilnīgi pamesta uz vientuļas salas, nē, bet uz vientuļas salas es nejūtos vientuļa. es jūtos vientuļa lielā ļaužu pūlī.