tātad
ārprāc, kā Tev nav kauna rakstīt tik uzmācīgi piedauzīgus tekstus lēdijai? Es esmu tik trausla būtne, kura tagad nedēļu nespēs attapties no piedzīvotā šoka, ko Tu man sagādāji, liekot noprast, kādas perversības ir Tavas ikdienas sastāvdaļa. Man!, kurai savas potītes nejauša atklāšana garāmgājējiem liek sarkt vēl nākamās trīs dienas pēc tāda incidenta, Tu norādi uz tādām galējībām, ko Tu veic ar savu lietussargu, iegādātu kādā mūslaiku samaitātajā bodē!
Un kas būs nākamais solis, droši vien ka nekaunīga manas svārku stērbeles aizķeršana ar to pašu lietussarga galu, lai apskatītu manu kāju celīšus!!! Ak, šī samaitātā, samaitātā pasaule, nav man vietas uz šīs zemes!