30 December 2003 @ 12:59 pm
 
Ļur-ļur ir riktīgi foršs vecis, izņemot viņa paradumus gramstīties. Viņš mani pasauca ēst siltu cāli un iespieda rokā 100 gramu graķīti. Kaut ko runāja par dzīvi, cik tagad nāvīgi grūti, lai gan neizskatās, ka viņš par kaut ko sūdzētos. Un pa kādiem līdzekļiem vispār dzīvo tas sirmgalvis, ja viņš katru dienu var atļauties nest man cepumus, saldējumus, konfektes, riekstus, šašlikus, cāļus, marinētus gurķīšus, maizi ar kečupu, biezpiena radziņus, ķilavas un bonusā konjaku?
Uz galda palika apgrauzti kauli, sašmulētas salvetes un tukšas glāzes, bet viņš paņēma lielo autoskolas kartona plāksni ar CSDD noteikumiem un uzklāja pa virsu: lai no malas viss izskatītos novākts un tīrs. Tie mācību materiāli, ko viņš palūdz man nokopēt, bieži ir apspeķoti un netīri un tas siers, ko viņs ar nagu vīli griež, par kuru aiga negrib zināt, vai viņš ar to arī vīlē nagus. Labāk visu tiešām nezināt, jo citādi paliktu slikti.
 
 
Current Mood: nedaudz iereibusi