man šobrīd ir ļot saspringts režīms, gandrīz kā tad, kad vajadzēja rakstīt diplomdarbu, bet es vakar iztulkoju tikai vienu rindkopu, tikai vienu. patiesībā ar L. bijām uz mūzikas skaņām, pat ne uz ģenerālmēģinājumu, bet vienu parasto, pie tam krievu val. to visu es nezināju, pirms gāju, es vispār neko īsti nezināju, man pateica, es gāju, es pateicu tālāk L., viņa gāja man līdzi, es domāju, ka būs ģenerālmēģinājums latv.val.
Bet vispār nebija slikti, L.teica, ka mūķenes viņu nepārliecināja, pārāk daudzas ar laulību gredzeniem, vai zinies. Nicol gan dziedāja smuki un tīri, salīdzinot ar citiem, nē, nu mūķenes arī man patika. un vispār kā tie latvieši šitā var vēl 2 dienas pirms izrādes būt tādā negatavā stadijā, kad aktieri īsti nezina, kurā brīdī viņiem ir jānāk ārā. Un tā igauņu sieviete ar piezīmju lapiņām satraukti kliedza uz bērniem - skoļko možno govorit, chto vam na pravoi storonje nado stajat, a ņe v centre.
bet pārāk īsi un pārāk maz fragmentu. bet es laikam tomēr nepirktu biļetes uz to pasākumu. būšu zin kā paši austrieši, kas filmu savu mūžu nav redzējuši un teiks, ka mēsls, tik tāpēc ka american production. (nē, nu filmu es esmu redzējusi vairākas reizes, un mēs vijoļu ansamblī agrāk spēlējām ēdelvaisu un man likās, cik skaisti).