man laikam ir tieši tāpat! tagad, kad skatos uz savām māsām un uz viduspadsmitnieku paaudzi vispār, saprotu, ka esmu izniekojusi jeb vienkārši palaidusi garām tos savus gadus. tad mani nekas neinteresēja un es nemēdzu aizdomāties vispār. par neko kā man šķiet. kur nu par kaut kādām tur sajūtām vai konstantēm. un patiesībā dēļ tā tagad savos gados esmu māzliet iekompleksējusies, jo nu liekas, ka visi ir tik gudri un garīgi bagāti un es tik tāda iesācēja-līdzskrējēja vien esmu.
nu būs jāskatās, jo tramvajos vietu skaits ir ierobežots, bet nu darīs, ko varēs:)