tāda aprobežotība un dumjums pats par sevi nav nekas slikts tādos literāros darbos. Tev noteikti ir taisnība par to meistarību, ir jāmāk radīt tāds reāls tēls, jo cilvēki jau ir tik dažādi, bet tā sagrābstīt kaut ko no viena, kaut ko no otra, uzreiz rodas nedabiskuma sajūta, lai gan tādi cilvēki arī noteikti pastāv.
nu vēl jau ir cita grāmatu kategorija, kas liekas ļoti labas, bet ir kaitinošas tieši ar to, ka parāda pasauli tādu, kāda tā ir, izceļot visas cilvēku stulbības. un tad gribas kādam iespert, jo saproti, ka tur neko mainīt nevar.
hmm, es laikam tā ātri "uzvelkos" :)