man šobrīd gribas līst pāri sētai, vai nav vienalga kurai. man nav konkrētu sētu, kurām varētu līst pāri.

tai vasarā, kad es strādāju melno darbu, es naktī devos mājās pa īsāko ceļu, jo biju nokavējusi pēdējo autobusu. un lija lietus un īsākais ceļš beidzās ar to, ka es iegāju tādā kā tupikā. un vienīgā vietā, kur tikt ārā pie cilvēkiem, bija tādi augsti vārti. un es līdu pāri tiem vārtiem un daži klīstoši cilvēki skatījās uz mani tā jocīgi.
un vēl mēs līdām pāri žogam, jo mums nebija kur gulēt. mēs bijām bomži, kas katru nakti slēja augšā telti un katru rītu slēpa viņu krūmos, lai citi tādi paši bomži nepamanītu. aiz tā žoga teltī es jutos drošībā. tā bija mana skaistākā vasara.
šodien man atkal gribas kaut kur līst, lai nebūtu jāstrādā. vai arī varētu atkal strādāt melno darbu, lai manas sagurušās acis atpūstos un smadzenes darbotos autopilotā.

Varbūt kāds zina sētu, kurai otrā pusē nemājo nikni suņi?