man tagad ir tāpat kā filmā magnolija, kur beigās visi sēž un blenž vienā punktā, katrs pats par sevi. sēžu un prokrastinēju, jo šovakar braucu atpakaļ uz īriju. šoreiz ir sajūta, ka vairs ne uz ilgu laiku, tiešām vairs negribas.