es sapratu, ka viena lieta, par ko ar mammu nedrīkst runāt, ir nākotnes perspektīvas vai tamlīdzīga figņa. Ja es jūtos puslīdz laimīga un ar dzīvi apmierināta ar visu to, ka man nav konkrētu nākotnes plānu, tad viņa šo manu vieglumu var pilnīgi bezceremoniāli kājām sabradāt un es varu sākt panikot.

Viss, ieelpa, izelpa. Atkal esmu puslīdz apmierināta.