pirms nedēļas atdevu savam bijušajam dzīvesbiedram viņa mantas, kas pie manis te pēdējo gadu mētājas. vienā no savām biksēm viņš ir atradis čeku no oktobra, kurā ir pirktas želejkonfektes un kaut kādi saldumi. Oktobrī viņš jau bija pārvācies uz kontinentu, līdz ar to viņš ir sapratis, ka es oktobrī viņu noteikti esmu krāpusi (!), jo ko gan citu viņa biksēs darītu čeks par lietām, kuras viņš nekad nepirktu, un noteikti nav pircis, jo bijis ārpus valsts.

par to čeku, tiešām nezinu detaļas, bet bija toreiz viena drausmīga rudens diena, visdrīzāk jau ka oktobra, kad pie manis ieradās ciemos maikijs un īfa, abi līdz ādai izlijuši, tad nu es abiem iedevu sausas drēbes, kamēr ieliku viņējās žāvēties. lūk, kā rodas pārpratumi. it kā jau smieklīgi, ja nebūtu tik skumji.