tikko piedzīvoju random act of kindness, kad viena kolēģe pusstundu pēc visu palaišanas mājās, ieradās pie manis atpakaļ(pusdesmitos vakarā), sakot, ka ārā baigi gāž lietus un es taču nevarot braukt ar riteni mājās, ka mamma esot viņu savākusi ar mašīnu, bet pusceļā viņa esot par mani iedomājusies un likusi mammai griezt mašīnu riņķī un braukt man pakaļ. es esmu pilnīgi mēma no šitādas labestības