piektdien pirmo reizi biju sērfot un tas nogurums pēc tam uz pāris dienām ir tāds kaifs. man joprojām sāp visi iespējamie ķermeņa augšdaļas muskuļi. tas ir kaut kāds maģiskais moments, kad tev pirmo reizi izdodas uztvert vilni īstajā brīdī, kaut vai tikai uz vēdera slīdot baigākajā ātrumā uz priekšu. un vēl man ir nedaudz žēl, ka man nav mašīnas (vai drīzāk, ka es baidos braukt), citādi es brauktu uz okeānu katrā iespējamajā brīvdienā.
vēl es dabūju ar svešu dēli pa ausi (iesācēju pludmale, bļe) un no ūdens izsteberēju puszila, bet tas viss bija to vērts. Tas viss bija to vērts!