pēc atgriešanās no londonas, man kārtējo reizi ir pārliecība, ka tur es gribētu nodzīvot vismaz vienu savas dzīves gadu. tur ir visa kā tik daudz, ka man dažreiz paliek sevis žēl, ka es nīkstu vienā mazpilsētā ar minimālām kultūras un izklaides iespējām.

galvenos tūristu apskates objektus mēs neredzējām, ja neskaita haidparku, pie kura mēs nakšņojām, un pikadilijas laukumu, pa kuru mēs maldījāmies, lai atrastu teātri. tik tiešām nebija daudz laika. toties paspējām ieskriet divos muzejos - zinātnes un dabas vēstures. tas pēdējais man patika vēl labāk par pirmo, lai gan es nespēju būt objektīva, jo ne vienu, ne otru mēs neizstaigājām pilnībā. Natural History Museum mēs bijām ne vairāk kā uz pusotru stundu un dinozauru istabā mēs netikām garās rindas dēļ (sestdiena, ģimenes ar bērniem), bet bet bet toties kāda tur ir iespaidīga arhitektūra, tas dabas muzejs ir vienkārši arhitektūras pērle. tad viņiem tur vēl nesen atvēries Darvina centrs, kurā mēs netikām, jo bija pilnībā norezervēts, lai gan man tā arī netika skaidrs, kas tajā Darvina centrā notiek, pēc plakātiem nojautu, ka kaut kādas interaktīvās fīčas.

par ēdienu arī te varētu sarakstīt vairākus paragrāfus, pateikšu vien to, ka man skauž, ka centrālās londonas restorānos ir iespējams garšīgi paēst lētāk (iespējams paēst arī dārgāk) nekā manas īrijas mazpilsētas restorānos.

tas viss un vēl šis tas, un es esmu nobriedusi atrast vairāk laika, lai tur aizbrauktu biežāk.