runāju ar mammu pa telefonu, ieminējos par mūsu helovīnu ballīti. mamma nopūtās un ar tādu kā apslēptu rūgtumu - eh, nu kam jums to vajag, tos briesmīgos svētkus? mūsu lielveikalā arī te sarīkoja kaut kādu helovīna svinēšanu. tavējā bijusī klases audzinātāja zvanīja un sūdzējās lielveikala vadībai, ka viņi te visādus svešos sētkus mēģina ieviest un par mūsu latviešu tradīcijām vispār ir aizmirsuši. mums tādi visādi svešie mošķi nav vajadzīgi.
nu labi tur mārketings un tādas lietas, vēl piedevām tas, ka ķīna noteikti triljardiem plastmasas ķirbjus saražo un meklē, kam nogrūst par neticami zemām cenām, bet es mammai neko neteicu. vai arī tas, ka neviena tradīcija nav pastāvējusi mūžīgi no pasaules pirmsākumiem.

bet es tad es vienai paziņai draugu albūmiņā ieraudzīju helovīna bildes, šķiet ka no LMA karnevāla. nu vienkārši pizģec, cik kruta! tāda iztēle, tāds darbs ieguldīts tērpu sagatavošanā, idejas un izpilde, tas skaistums, tā grācija, krāsas un formas! vai pēc kaut kā tā redzēšanas kādam vēl gribētos būt par tradicionālo siena gubu?