pēc pēdējā ieraksta man pieleca, ka es esmu nedaudz kļuvusi par tādu cilvēku, kurš man pašai nedaudz krīt uz nerviem, man ir parādījušies kaut kādi viedokļi, kurus pirms gada es gan jau ka būtu paturējusi pie sevis un pirms trijiem gadiem man tādu vispār nebūtu.
protams, ar to uz nerviem krišanu ir tā, ka krīt uz nerviem tikai tie, ar kuriem nesakrīt viedokļi, tā ka krišana sev pašai uz nerviem par laimi atkrīt.
bet tas laikam ir tas vecuma briedums, kad tev pašam savi spriedumi sāk šķist no svara un tavam gadu skaitlim katru reizi palielinoties, tev šķiet, ka visi tevi tagad vairāk cienīs.
eič sī - Post a comment