viena lieta, kas mani biedē, ir tā, ka tā meitene, kas tajā akalalas klipā runā par jūtūba licenzēšanu, tik pat labi varētu būt arī es. kaut kad pirms 100 gadiem es arī gāju pieteikties darbā uz AKKA/LAA, uz kaut kādu PR pozīciju un, zinot savu neizprotamo lojalitāti pret darba vietām, kurās es strādāju, es arī varētu sākt runāt tādas muļķības un tām pati ticēt, ja mana tiešā vadība mani par to pārliecinātu.

nu labi, tagad es vairs tam neticētu un neietu arī pieteikties uz tādām darba vietām, kas ir pretrunā ar manu pārliecību, bet pirms gadiem 5 tas mierīgi varētu notikt, jo man vienkārši vajadzētu darbu, un tad visi par mani smietos un sauktu mani par duru. un man liktos, ka es viena pati cīnos pret vējdzirnavām un neviens mani nemīlzzzzz

ja jums liekas, ka tā meitene pati netic tam, ko saka, tad es gribu teikt, ka viņa tic. tad, kad jūs esat jauni un dumji un jums nedaudz pietrūkst analītisku prāta spēju un cilvēki augstākos amatos, kas piedevām ir vecāki par jums, jums šķiet autoritātes, kas visu zina pareizāk, pie tam aiz tā visa stāv kaut kāds likuma spēks, jums nenāk ne prātā kaut ko apšaubīt. es tikai ceru, ka viņa izaugs. arī manā skapī ir dahuja visādu skeletu, par kuriem man tagad ir kauns.