šādi dūmakaini rīti ir manas bērnības rīti. tikai bija nedaudz siltāks un bija manāmas pirmās dzīvības pazīmes dabā. es vēl negāju skolā un mana jaunākā māsa ne tik. bija lieldienu rīts un kā daudzu citus rītus mēs jau agri no rīta bijām ārā un sēdējām uz soliņa mājas priekšā. iespējams, ka omīte sēdēja mums līdzās, to es vairs neatceros, bet atceros plāno miglu sava skatiena galā. kopš tā laika šādi dūmakaini rīti atgādina man lieldienu sajūtu, vienmēr. tagad es sajūtu arī pavasari. man pavasaris nav saule un siltums, bet tieši šādi rīti kā šorīt.