tāpēc, ka esmu nedaudz ķerta. Nē, nu tad man tā jāpadomā. Pašreiz ir sajūta. Saproti, vienkārši tāda sajūta. Un pirmo reizi ir tā, ka jo vairāk domāju, jo vairāk gribas. Agrāk bija pilnīgi pretēji. Pagaidām tas ir tikai tāds sapnis, uz šo brīdi nereāls. Pirms mēneša es domāju, ka vēl ilgi negribēsies, līdz kādiem 30 gadiem negribēsies, varbūt pat vispār nekad. Bet tieši pēdējās dienas gribas. Ir sajūta, ka viens cilvēks ir pārāks par visiem citiem, bezierunu saprašanās, nekādu pārmetumu, nekādas neizpratnes, 2 vienādi domājošas būtnes. Pārāk gari jāstāsta un tāpat visu līdz galam pat nesapratīšu es pati :)