baigi nepatiik man tas materiaalisms, kas ieperinaajies manaa galvaa. vajadzeetu kaut kaa sevi paarliecinaat, ka man nevajag visu laiku pirkt jaunas dreebes, tas nekas, ka vinjas ir smukas un labi izskataas, un ka citi peerk veel vairaak.
un kur tie laiki, kad mamma no vienas algas vareeja atljauties nopirkt tikai vienu lietu, piemeeram, maasai ziemas zaabakus, un tad man vajadzeeja savu kaartu gaidiit veel 2 meeneshus. briesmiigi laiki tie bija, bet tagad paliek nelabi no taa konsjuumerisma. bet nu nevajag ot zhira besitsa.
man vienkaarshi kriit uz nerviem cilveeki, kas veselaam gjimeneem taadaa smukaa laikaa nevis iet uz pludmali vai aizbrauc zaljumos, bet iet iepirkties. un cik kreklinji tam mazajam beerninjam ir vispaar vajadziigi?
un kur tie laiki, kad mamma no vienas algas vareeja atljauties nopirkt tikai vienu lietu, piemeeram, maasai ziemas zaabakus, un tad man vajadzeeja savu kaartu gaidiit veel 2 meeneshus. briesmiigi laiki tie bija, bet tagad paliek nelabi no taa konsjuumerisma. bet nu nevajag ot zhira besitsa.
man vienkaarshi kriit uz nerviem cilveeki, kas veselaam gjimeneem taadaa smukaa laikaa nevis iet uz pludmali vai aizbrauc zaljumos, bet iet iepirkties. un cik kreklinji tam mazajam beerninjam ir vispaar vajadziigi?
Leave a comment