pumūžu nodzērusi un nu jau kādus četrus gadus nedzeroša (faktiski) vairs galīgi nespēju novērtēt to foršumu. gadījās man nesen iedzert šampi, un ne vienu vien glāzi. iereibu. vienu mazu mirklīti likās: vo, tas ir īstais! nu var kalnus gāzt! kosmoss atveras!
bet ne sūda. nākamā dienā bija tik slikti un, kas dīvainākais, arī par kosmosa atvēršanos tās atmiņas nemaz nepriecēja.