man nekad nav paticis plānot braucienus, es vispār nemāku plānot, tā varbūt būtu patiesāk, ne tikai braucienus, visu dzīvi nemāku.
man ir bail pasūtīt biļetes laicīgi, jo es mēdzu nokavēt transportu. labāk neko nepasūtīt, jo nevar nokavēt to, kas nav pasūtīts.
tāpēc vislabāk man patīk braukt vienai, jo nebūs kas dusmojas, ja es nokavēšu. jo nebūs, kas teiks, ka vajadzēja ātrāk biļetes pasūtīt, jo tagad tikai dārgās palikušas. jo nebūs, kas dusmosies, ja viss jau būs izpirkts.

bet vēl grūtāk parasti ir tikt atpakaļ. es tik reti esmu pasūtījusi atpakaļbiļetes, ka vienmēr stundu pirms izbrauciena nedaudz trīcu, ka varbūt iestrēgšu noteiktā vietā uz 24, 48 vai 72 stundām.
pēc pirmās vasaras vācijā es gandrīz nopirku VW golfu par 100 markām, jo nezināju, kā tikt mājās. bet tas golfs bija sarkans un viņam bija baltas durvis. man palika kauns, ka es ar tādu no detaļām sačoinītu mašīnu iebrauktu mājās. tā kā tādai lepnai kundzei palika kauns, jo vācijas ielās tādas mašīnas nekad neredzēju. es aizmirsu, ka man uz latviju jābrauc.