piemēram, svētdien mani uzaicināja uz Wallis Bird koncertu, tas ir uzaicināja pirms tam, bet koncerts bija svētdien, viena no labākajām live performance, kuru man līdz šim nācies redzēt, un es te nevaru, protams, salīdzināt ar koncertiem, kurus apmeklē tūkstošiem fanu kaut kādos futbolstadionos, ar supermega gaismām, think U2, Muse un Radiohead, nē, es par atmosfēru un to, ka es gandrīz vai apraudājos pie priekšpēdējās dziesmas (You are Mine), ja vien nebūtu to cilvēku apkārt, diemžēl jūtūbs doesn't do any favours šitai dziesmai, tāpēc šeit links uz citu -->

http://www.youtube.com/watch?v=DIVif6zvDIs

un pēc tam es dejoju un dejoju un domāju - man ir gandrīz 30, man nav darba, man nav bērnu un nav arī noteikta vīrieša, ar ko nodzīvot līdz mūža galam, un galvenais, man nav mērķa dzīvē un es jūtos tik labi.