vakar vēlu vakarā es tomēr tiku pie sava puķu pušķa, kas mani pārsteidza nesagatavotu, jo dārgais taču zina manu pragmatisko attieksmi pret ziedu un kartīšu dāvināšanu, ne es viņas varu apēst, ne uzvilkt, tikai lieki izmesta nauda.

sasodīts, atradu kaut kur feisbukā savas bildes svešā albumā, no pagājušās sestdienas un no aizpagājušās. no pagājušās sestdienas es tur izskatos minimāli iedzērusi, no aizpagājušās - maksimāli, pie tam rādu nepieklājigus žestus, ko es absolūti neatceros. neatceros arī, kas tā ir par meiteni, ar ko es tur apķērusies stāvu, nekad mūžā neesmu redzējusi.

tagad, lai liktenis man atspēlētos par tām kolēģu bildēm, kuras es te nesen saliku, kādam no maniem kolēģiem vajadzētu kaut kur blogosfērā salikt manas bildes, sakot, ka tā meitene ar sarkano seju, kas uzkārusies kaklā mūsu noliktavas džekam, ir mana menedžere, pilnīgi ne kauna, ne goda.

uzskates materiālus saprotamu iemeslu dēļ es te nelikšu :)