kopš manas ierašanās briselē 3 dienas atpakaļ man nepāriet divas lietas. pirmkārt, ārkārtīgi rijīgs izsalkums, kas man uznāk jau pāris stundas pēc kārtīgas paēšanas. un otrkārt, nenormāls nogurums.
šorīt es esmu pamodusies pēc 10 stundu miega, un galva pilna kā ar vati un ir jūtami aizpampušas acis un es atkal gribu iet gulēt, bet tāds tas izsalkums liek man celties un meklēt kaut ko ēdamu. vakar ar agnesi, starp citu, bijām vjetnamiešu restorānā un pēc jūras velšu dim sum pārsteiguma startera es ēdu varžu kājiņas karijā, un joprojām nav īsti skaidrs, kā preci, kas citur tiek uzskatīta par delikatesi un tirgota pa dārgām naudām, iespējams nopirkt par 8 eiro kopā ar rīsiem un dārzeņiem.
viss šitas sajukums manā organismā noteikti no pārceļošanas. naktī no otrdienas uz trešdienu es ceļoju uz dublinu, autobusā negulēju, lidostā pagulēt nevarēju, līdz ar to no 3-5iem naktī lasīju išiguro, tas izsalkums man sākās tonakt ap 4iem, kad es gāju pirkt brokastis (jāpiezīmē, ka pirms izbraukšanas ap 23.30 mājās apēdu milzu šķīvi ar spageti boloņēzes mērcē), pēc tam lidmašīnā (2 stundas vēlāk) man atkal gribējās ēst, ierodoties briselē, es atkal gāju ēst un pēc tam 3 stundas pagulēt. un pamodos ar lielāko izsalkumu, kāds iespējams.
šitā laikam jūtas tie, kas lido uz ameriku vai austrāliju. viss sagājis šķērsām, drausmīgi stulba sajūta.
šorīt es esmu pamodusies pēc 10 stundu miega, un galva pilna kā ar vati un ir jūtami aizpampušas acis un es atkal gribu iet gulēt, bet tāds tas izsalkums liek man celties un meklēt kaut ko ēdamu. vakar ar agnesi, starp citu, bijām vjetnamiešu restorānā un pēc jūras velšu dim sum pārsteiguma startera es ēdu varžu kājiņas karijā, un joprojām nav īsti skaidrs, kā preci, kas citur tiek uzskatīta par delikatesi un tirgota pa dārgām naudām, iespējams nopirkt par 8 eiro kopā ar rīsiem un dārzeņiem.
viss šitas sajukums manā organismā noteikti no pārceļošanas. naktī no otrdienas uz trešdienu es ceļoju uz dublinu, autobusā negulēju, lidostā pagulēt nevarēju, līdz ar to no 3-5iem naktī lasīju išiguro, tas izsalkums man sākās tonakt ap 4iem, kad es gāju pirkt brokastis (jāpiezīmē, ka pirms izbraukšanas ap 23.30 mājās apēdu milzu šķīvi ar spageti boloņēzes mērcē), pēc tam lidmašīnā (2 stundas vēlāk) man atkal gribējās ēst, ierodoties briselē, es atkal gāju ēst un pēc tam 3 stundas pagulēt. un pamodos ar lielāko izsalkumu, kāds iespējams.
šitā laikam jūtas tie, kas lido uz ameriku vai austrāliju. viss sagājis šķērsām, drausmīgi stulba sajūta.
2 comments | Leave a comment