aizvakar es piedzīvoju vienu no neērtākajām situācijām pēdējā laikā.
mēs sēžam darba ēdnīcā, apmēram 10 cilvēki, un viena vecāka kolēģe pagriežas pret mani un saka, re kur avīzē rakstīts, ka nedēļas nogalē būs dievkalpojums latīņu valodā.
klusums. visi skatās uz mani. viena meitene sāk pie sevis ķiķināt, bet man ir bail uz viņu skatīties, ja nu es kaut ko pārprotu.
latīņu valodā?
jā, latīņu valodā, mana kolēģe atbild.
vienīgais, ko es spēju nomurmināt, ir - es esmu latviete un mēs runājam latviešu valodā.
o, bet tās izklausās tik līdzīgas!

man bija tāds kauns, ka cilvēks ir iemācījies lasīt, bet acīmredzot šo praksi ne reizi dzīvē nav piekopis. man nav nekas iebilstams, ja cilvēks neko par latviešu valodu nav dzirdējis, bet par latīņu!