es vareetu rakstiit par to, kaa es te atvaljinos un izbaudu siltumu, bet kad es apskatos bildes no latvijas un to, ko juus rakstaat, viss man apkaart notiekoshais liekas paaraak nesvariigs. un man pashai jau sen vairs neceljas rokas, iespeejams, nedarbojas smadzenes kaut ko sakariigu sheit ierakstiit. man liekas, ka es agraak dziivoju dziivi, lai vareetu kaut ko cibaa ierakstiit. es dariiju lietas skaisti un gandriiz bez apstaajas domaaju, kaa to peec tam skaistaak izteikt vaardos. bet kaa klukucis te peedeejaa ierakstaa rakstiija, tad dazhi paiidees par cibas apnikumu, un varbuut beidzot saaks pa iistam dziivot. mana dziive ir krietni interesantaaka par to, ko es speeju te ierakstiit. tikai vecs paradums velk mani uz shejieni dazhus no jums izlasiit.