uz katru vaacieti, kursh man patiik, es satieku vaacieti, kursh man riebjas. man liekas, ka cilveekiem nav nekaada attaisnojuma buut tik garlaiciigiem un standartiskiem, kaa tas jau izriet no kaut kaada stereotipa par to, kaadi vaacieshi ir. man lielaako dziives dalju ir bijushi kaut kaadi aizspriedumi pret vaacieshiem, kas ir iespeejams triiskaarshojushies peec dazhaadu vaacieshu iepaziishanas dziivee.

mees peedeejaa laikaa esam saakushi uznjemt viesus no hospitality kluba un apmeeram 90%, kuri grib pie mums nakshnjot, ir vaacieshi. aizvakar mees satikaam patieshaam lielisku vaacu paari un es sapratu, cik muljkjiigi ir bijushi mani liidzshineejie aizspriedumi, bet vakar mani aizpriedumi atkal atgriezaas peec tam, kad pie mums ieradaas judiite un markuss. man liekas, ka ir gruuti iedomaaties garlaiciigaakus cilveekus, kur visas sarunas ievirzaas par to, kaa vienam garsho eest aknu pasteeti, bet negarsho asins desa, lai gan beerniibaa negarshoja arii aknu pasteete, vai arii visu laiku atbildeet uz jautaajumiem, ar ko tu nodarbojusies, kaadi ir tavi naakotnes plaani, vai tev garsho asins desa. nee, negarsho, paldies.

varbuut vajadzeetu pamainiit profilu un ierakstiit, no germans, please. un peec tam tikt sadedzinaatai uz saarta.