vakar dilles kungs mani izdzina no sava kabineta, jo ja mees ilgaak turpinaatu runaat, vinjsh apraudaatos, taa vinjsh teica. liidz ar to esmu iegaajusi kaut kaadaa liimenii, kad es neesmu tikai kaartas numurs un mana algas bilance kaut kur HQ papiiros, darbs ir beidzot ieguvis cilveecisku nokraasu un dazhkaart ir pat patiikami aprunaaties ar tiem, kurus saakumaa nevareeju ciest.

man nav ar ko aiziet uz nesen atklaato (tb iestaade jau sen kaa darbojas, es nesen atklaaju) franchu viina baara restoraanu, kuru peec nostaastiem vada franchu mafija un un kura interjers tik ljoti pavelk peec leeta iestaadiijuma, tomeer ar nelieliem akcentiem, kas liek domaat, ka latvijaa tur buutu pilns ar maaksliniekiem un dzejniekiem, un peec visas noskanjas man ir sajuuta, ka tas vareetu kljuut par manu miiljaako iestaadijumu shai pilseetaa, ja vien man buutu ar ko uz turieni iet, jo ar kenu es nevaru, jo tur nav neviena vegjetaara eediena, bet es taa arii neesmu ieguvusi shai pilseetaa nevienu iistu draudzeni, ar kuru es regulaari vareetu iet kafijot vai teejot un papljaapaat par ikdienishkjo.

shodien es iemiileejos dzheimsaa makavojaa

starp citu, man skauzh, ka jums ir kinofestivaals. shaadaas dienaas var iestaaties nostalgjija