es laikam beidzot sapratu, ko cilveeki domaa, kad saka, ka dzer, lai aizmirstos. es vislaik nevareeju saprast, ko noziimee aizmirsties, liidz vakar, naakot no darba, manaa galvaa nepaartraukti skaneeja dusmiigas sarunas pashai ar sevi un saviem iedomu teeliem, veltiitie vaardi "you bitch, little spoilt brat, you cunt" vienai no manaam padotajaam, kas man aarkaartiigi bojaa dziivi un taa ir tikai mana probleema, jo darbs ir jaaatstaaj sev aiz muguras, kad tu izej aaraa pa durviim. un tad es piekjeeru sevi domaajam visus shos atriebiibas plaanus, ko es vinjai teikshu un ko es dariishu, lai vinja tiktu izlidinaata pa muusu veikala durviim uz neatgrieshanos, jo taa nedriikst turpinaaties.
un tad es aptveeru, ka vairaak kaa gadu esmu dziivojusi mieriigaa emociju pluusmaa bez jebkaadaam iipashaam dusmaam un esmu bijusi vairaak vai mazaak ar visu apmierinaata taapeec, ka es pati biju izveeleejusies taada buut, un tad uzrodas viens cilveeks, kursh ir kaut kaadaa stipraaks par tevi, taapeec ka vinjam visdriizaak nav peec darba jaadomaa kaut kaadas nomaacoshas domas, bet vinjsh ielien tavaas domaas un neatstaajas.
daudzi cilveeki noteikti dzer, lai tiktu valjaa no taas ieksheejaas balss, kas dusmu un paardziivojumu uzpluudaa neatstaajas.
man visu laiku bija licies, ka esmu gudraaka par to ieksheejo balsi, ka es jau nu esmu iemaaciijusies vinju kotroleet, huju, man peedeejaa laikaa vienkaarshi nebija naacies saskarties ar taadiem cilveekiem, kas izsauc manii agresiju. domu paarsleegshana uz citiem objektiem arii nedarbojas, nepaiet ne 5 minuutes, kaa es jau atkal kalju atriebiibas plaanus.