kad es juus lasu, juus esat tik skaisti, un es saprotu, ka nedaudz kaut kaa man tomeer pietruukst, un tas ir juusu domu dziljums, kas manii nedaudz apdzisis vai iespeejams nekad taa iisti nav bijis, es esmu gandriiz kaa fermera meita, kas arii nav slikti, bet nevar jau visu vienlaiciigi gribeet. ja tev jaastaav visu dienu un jaarunaa ar visiem tiem cilveeku miljoniem, tad jaaprot nolaisties vai pacelties liidz attieciigajam liimenim.
bet juus saprotat, mans sapnis ir nostopeet kugji un aizbraukt uz dienvidameriku, un tam jau lielu intelektu nevajag, pietiek ar kaut kaadu dabisku pievilciibu, varbuut skaistaam aciim, you have beautiful hazel eyes, katru otro dienu viirieshu uz ielas man saka. varbuut kaadam par dziives meerkji ir buut par show-wife kaadam amerikaanju miljonaaram, bet es tomeer nespeeju buut no kaada atkariiga visu savu dziivi, taapeec es gribu pashas speekiem nostopeet kugji un juus nemaz nesmejaties, ja es to ljoti gribeeshu, es to izdariishu, paarvareeshu visas savas bailes un aizspriedumus, un tur jau nav no svara, cik graamatas tu savaa dziivee esi izlasiijis vai cik augstaakaas izgliitiibas ieguvis.

bet tomeer es lasu juus un mani fascinee tas juusu domu dziljums, un taa dziljuma man nedaudz pietruukst.