un tad mans onkulis man iedāvināja grāmatu par smadzeņu puslodēm, lai es parēķinu tos uzdevumu un nosaku, kura smadzeņu puslode man ir dominējošā. es jau biju pilnīgā pārliecībā, ka man būs lielisks līdzsvars starp abām, jo man taču vienmēr vienlīdz labi bija padevušies gan eksaktie, gan humānitārie priekšmeti skolā, kā arī visas tās mākslas un mūzikas nodarbības ir attīstījušas manu radošo pusi.
ne sūda, atklājās, ka es vispār nevaru izpildīt gandrīz nevienu elementāru uzdevumu labajai smadzeņu puslodei (tur piedevām vēl teikts, ka testu izpildīšanai vajadzīgas elementāras matemātikas zināšanas). un ka esmu absolūti analītisks frīks, kurš prot ļoti smuki atrast sakarības starp visām skaitļu ķēdītēm, bet nespēj pietiekami labi aprakstīt skaisto saulrietu aiz loga.
vispār es biju pilnīgi vīlusies. biju par sevi labākās domās. mani sapņi ir sagrauti.