dzīve tagad sastāv no mīlestības vēstulēm un paracetamola kaudzes. mēs visi tagad kaut ko ienīstam, realitāti laikam. jā, šo esamības mirkli - es viņu ienīstu. man kādreiz teica, ka atgriezties ir tik forši, tā sajūta, kad tu ieraugi rīgas torņus un esi laimīgs, ka mājās. kāds bullšits! ārprāc! vēderā sažņaudzas pēdējo dienu sajūtas, bet šeit un tagad ir tikai mīlestības vēstules un paracetamola kaudze.

tikko gandrīz dabūju sirdstrieku, man ir saplīsis disks ar kādām 600 bildēm, kuras es pati vēl nebiju redzējusi. bļe, ienīstu.

tātad juhans no karlstades atsūtīja sms, ka iespējams tuvākajā laikā iegriezīsies latvijā un grib mani satikt. drausmīgi forši, tikai es pazīstu vairākus juhanus no karlstades. es ļoti ceru, ka tas nav Pumpainais, ko es, protams, iedomājos pēc tam, kad atbildēju, ka arī ļoti labprāt viņu satiktu.
kā lai tagad pajautā, kurš no visiem juhaniem viņš ir?