kad piecēlos tikai ap trijiem un pusdiena bija garām, bet gribējās kaut ko ļoti darīt, gāju ārā jau tad, kad pienāca krēsla, bet pāri akmens tiltam ejot jau gandrīz pa tumsu, tās debesis bija tādas gandrīz kā toreiz spānijā, kad rietēja saule, tādas dūmakaini zilas ar oranžīgu maliņu, kas samazinās un samazinās, bet vanšu tilta mastu ieskāva melns mākonis, kas pletās platumā, bet es tikai gāju un gāju un tilta otrā pusē redzēju, ka masta vairs nav, jo mākonis bija to apēdis.
Leave a comment