bērnībā bija tādi vārdi, kuru nozīmi es īsti neizpratu, tad nu par tiem vārdiem tika runāts čukstus un zināšanas tika nodotas tā pusslepeni. un man vienmēr bija sajūta, ka citi bērni šajā jomā ir daudz izglītotāki.

( ... tālāk ... )

uzmeistaroju papīra stārķi, ne ta origami, bet tā vienkārši. būtu pavisam laimīga, ja zinātu, ko ar to stārķi tagad iesākt. istabā gluži neiederas, tāds kā ēliens, noliku uz galdu, pēc krāsas piestāv pie PR grāmatas, tas arī viss, bet tas knābis tomēr ļoti piestāv. jā.
varbūt jāpatur kā tāds mazais elciņs, nu līdz tam laikam, kad bērnus sagribēsies. tam stārķim tur ligzdiņā arī trīs bērni un pats tāds lepns, krūti izgriezis.
nu ārā mest arī nevar, pusdienu taču mocījos.

jūsu vecie ieraksti smaržo pēc pirmsziemassvētku laika, pēc sniega un mandarīniem, pēc tējas gaišā istabā, pēc kamīna siltuma, pēc sēdēšanas pie loga un vēršanās baltajā tumsā. jūs paši smaržojāt citādāk.

cik šausmīgi, Delfu esplanādē kaut kāds svešs hellcats publicējies un man gandrīz iestājās nervu sabrukums, nē, meloju, es grandrīz noģību, padodiet ožamo spirtu, man laikam ir kārtējā personības dalīšanās.