vakar atkal staigāju no viena dzīvokļa gala un otru. vienmēr, kad man gribas ar kādu parunāties, neviena nav mājās, tā nu es tur attopos atkal staigājam no viena gala uz otru, šoreiz ar saldējuma trauciņu rokā, jo kaut ko taču vajag darīt. aizgāju gultā apmetu kuleni, nostājos pie spoguļa un iesaucos - vytas, ti čto zdes delaješ? uztaisīju izbrīnītu sejas izteiksmi, tad patrenēju savus sejas muskuļus dažādās grimasēs. labi, pietiek, apēdu puslitru saldējuma un izdomāju, ka vajag vēl kaut ko apēst.

esmu pazaudējusi vienu dziesmu no diska. trīs dienas jau meklēju un nevaru atrast, zinu, ka tur bija, bet vairs nav, trakākais ir tas, ka es nezinu dziesmas nosaukumu, tāpēc nelīdz arī saraksts diska vāciņa aizmugurē. uzlieku disku un meklēju vajadzīgo dziesmu. Play, skip, nē, šitā nē, skip, skip, šī arī nē, skip, skip, o, varbūt šitā, ai nē, skip, skip, skip...
nu es neticu, ka viņa tur nav bijusi, jo nekur citur es viņu nespēju iedomāties. kāds būs izzadzis dziesmu no diska.