eič sī
19 July 2004 @ 12:29 pm
 
bet iedomājieties, ka jūs nomirstat un jūsu paroles tā arī neviens neuzzina. tas nav tāpat kā ar rūpīgi slēptām vēstulēm vai ar roku rakstītām dienasgrāmatām savas dzīves laikā, kuras pēc nāves var atrast slepenos atvilktņu nodalījumos. visa virtuālā kominācija glabājas aiz atmiņas atslēgas, tādas, kuru nav iespējams uzlauzt ar speciālu mūķīzeri.
nedaudz žēl. man gribas, lai pēc manas nāves lasa manas vēstules, tikai pēc tam, ne ātrāk, jūs saprotat? bet šeit, rūpīgi slēpts, tas aizies nebūtībā, un tā arī neviens neuzzinās, ka varbūt tev bija ko teikt, tikai baidījies skaļi to izkliegt.