sametās žēl dzīves pabērnu, bet ko gan viņiem tas maina, ka kādam ir žēl. es nevaru viņiem tāpat palīdzēt, pat ja viņi dzīvo man līdzās. tāpēc man nepatīk ielīst viņu pasaulē, pārāk sveša un neizprotama, pārāk grūti, galva pārplīsīs uz pusēm. ir pārāk daudz to svešo pasauļu, kurās es negribu ieskatīties, sanāks vēl apvemties, atvainojiet, man šobrīd tiešām gribas vemt un arī karsti drebuļi, cerams, ka tas nav nekāds drudzis, tā tik vēl trūka.

atļauju kādam izdzert jāņos manu alus devu, nu, ja piedzersieties, varēsiet vainot mani. labi, čau! es braucu, būšu atpakaļ pirmdienas rītā.