Tēja lūdza nodot, ka putnam klājoties labi. Faktiski gan viņš ir izaudzis tāds šķībs, nedaudz uz vienu pusi sasvēries, guza labajā pusē tikai izspiežas, labā puse pati par sevi tāda apmēros pamatīgāka padevusies. Nu tagad starptautiskajās putnu izstādēs piedalīties nevarēs.
Un vispār rij kā traks un Tēja katrā ēdienreizē atkārto, - Čīčiņ, nu gan Tu liels esi izaudzis!

Tēja, ja kas, ir nedaudz skopa. Atrada mežā ligzdiņu un viņai žēl to ligzdiņu atdot Čīčiņam, saka, ka piedirsīs, ka viņš vispār ir mazais dirsējs. Viņa to ligzdiņu labāk pieliks pie sienas.

Sapratu, ka gumijnieki ir stilīgi apavi. Tādos staigā visas krutās lauku meičas, ērti un skaisti, galvenais, ka pieskaņojas stilam.

Pa brīvdienām izbaudīju divus dažādus gumijniekus. Neitrāli sarkanus, dodoties tautās - uz baznīcu, uz pilsētu, uz šosejas (lai nokļūtu uz pilsētu), un koši sarkanus ar stilizētu uzzīmētu bantīti - lai kontrastētu ar koši zilajām īsbiksēm, sēžot pie ugunskura un dodoties cauri mežam. Tie košie taisni ņirbēja gar acīm.

Tikai gaita nedaudz tāda lempīga, sanāk īsta slāšana, nevis gracioza tipināšana, bet lauku daiļumam tas nāk tikai par labu. Galvenais nedaudz atlocīt bikšu galus, lai gumijniekus var redzēt pilnā krāšņumā.

Piecas minūtes pūlējos attaisīt krūšturi ar vienu roku, bija slinkums pielietot otru, kura tikmēr turēja grāmatu. Nesaprotu, kā dažiem vīriešiem tas izdodas 2 sekundēs.