eič sī
02 June 2004 @ 02:49 pm
 
jokojos ar kādu cilvēku, un kad viņš nopietnā balsī sāka mani izprašņāt, tad pēkšņi es apmulsu, jo nevarēju saprast, vai viņš ir muļķis, kurš manus jokus nesaprot, vai savukārt es esmu muļķe, kas nesaprot viņa lielisko saspēli ar manējo. labāk ir atstāt visu tā, kā ir.
 
 
eič sī
02 June 2004 @ 02:57 pm
 
gribētu es tādu beznosacījuma mīlestību no tuvākajiem cilvēkiem, kas nav mani vecāki. ai, kā gribētu, nu tā vienkārši tāpat, bez savas pretmīlas. varbūt arī es mīlētu pretī, bet ne jau kā dots pret dotu, vienkārši tad, ja gribētu mīlēt.
tādu vieglu mātes glāstu no svešām rokām saņemt vienkārši tāpat.