jokojos ar kādu cilvēku, un kad viņš nopietnā balsī sāka mani izprašņāt, tad pēkšņi es apmulsu, jo nevarēju saprast, vai viņš ir muļķis, kurš manus jokus nesaprot, vai savukārt es esmu muļķe, kas nesaprot viņa lielisko saspēli ar manējo. labāk ir atstāt visu tā, kā ir.
5 comments | Leave a comment