iespīlēta žaketītē, solīdās biksēs un kurpēs, kas berž kājas līdz asinīm. nu kāpēc tā mocīties?

viņi kaut ko runāja par pogas veselumu, ka tā poga tad sāk spīdēt vai ko tādu. neatceros. vēl par to, ka pogas abām pusēm jābūt kopā, citādi ar to pogu neko nevar izdarīt, ne aizpogāt, ne ko citu saturēt kopā.

Bet vislabāk man patika bankas PR speciālista pārteikšanās par to, kā var apdrošināt brīvību. Ziniet, es ļoti labprāt apdrošinātu savu brīvību, un tad, teiksim, precību gadījumā saņemtu labu kompensāciju. vai arī savu brīvību pret okupantiem, nu nevar tak zināt, kas un kā. un ja nu...

un teeja ar baigā, izdomā izdzēst savu žurnālu tieši tad, kad es rakstu šamai komentu. bet laikam vēl paspēju, par tēju man vienalga, ka tik tas koments tur ir. jā, šodien viss vienalga.