kājas kreisajā celī man ir iemeties artrīts
un seja tā kā nedaudz uzbliedusi šodien
es matus vakar laikam izmazgāju ar dūmu šampūnu

un tās ir nāves bailes, kas tevī mostas, kad puspiecos no rīta tev zvana pie durvīm. kad uztrūksties augšā un drebulī dodies lūrēt pa mazo durvju caurumiņu. piedod, ceru, ka tu negribēsi iet dušā, man tur pilns ar slapjām drēbēm, vilnas zeķēm un netīrām džinsām. un tie trauki, zini, man nebija spēka vakar pacelt savas rokas, pat tukšu krūzīti turot, trīcēja rokas.

vēl pusotra stunda miega, vismaz. turpinām traukties iekšā krasta zaros.

Bez seksuāliem jokiem
Bez visiem блядь un похуй
Bez niknuma un dusmām
Bez liekiem pieskārieniem
Bez dzeršanas pa kaktiem
Bez cigarešu dūmiem

Es gribu 20x30 savu Perfekto Vīrieti. Viņš ir tik velnišķīgi skaists sanācis, vismaz manā melnbaltajā index printā tā izskatās. Es nespēju atraut ne aci. Varbūt es jums vēlāk arī parādīšu. Vispār es pirmo reizi taisīju melnbaltas bildes, un tagad mans skatiens tā kā piekalts dažām no tām.

Un tagad ir gluži tā kā vienalga, ka Perfektais Vīrietis ir mani puslīdz aizmirsis. Viņa daiļumam tas tiek piedots.

un es te sēžu romatiskos apstākļos. viena pati ofisā ar kādu strādnieku. Un viņš man ir ietupinājis manā darbistabā un aizlīmējis durvis ar līmlenti. Un kur tagad būs tie bruņinieki, kas skries mani glābt? šausmas, šausmas, skrieniet ātrāk, nu jau viņš aizlīmēja arī durvju apakšu, lai gan kā zināms no reklāmām, tāpēc, lai es nejustu, ka viņš tur dzer kafiju :)
bet vispār, vai tad jūs neesat lasījuši par visādiem maniakiem, kas ietupina cilvēkus slēgtās telpās uz visu mūžu un liek viņiem tur sapūt... es esmu šovakar kļuvusi par upuri.