Jo tuvāk es stāvu cilvēkam, kurš man kaut ko saka, jo mazāk es apjēdzu teikto. Laikam tāpat kā ar uztveri, skatot gleznas. Ja stāvēsi pārāk tuvu, nesaskatīsi attēloto. Paieisi tālāk un ieraudzīsi.

Es to veco vienkārši dievinu. šodien viņš pa gaiteni nokliedzās:"Kad atnāksiet no pusdienām, ienāciet pie manis. Man ir podarki priekš jums. No Amerikas. Tādi pūpēdīši."
No pusdienām esam atpakaļ, viņš vienās zeķēs iebrien mūsu ofisā tāds dikti smaidīgs ar Maiguma zefīra kasti.
-Re, to man no Anglijas atsūtīja, neaizmirsti tik kolēģi pacienāt. Nu tu šovakar nāksi?
-Uz kurieni?
Un viņš izvelk 20 Ls no kabatas un nosaka:
-Nu tak drāzties.