Shodien juutos sliktaak nekaa vakar paredzeeju par to, kaa jutiishos shodien. Biedzot tak savaacaam gandriiz visu veco klasi uz vienu kopiigu pasaacienu pirtii. Ой, как кружиться моя голова!
Taa, miiljie, esmu vecmeita. Visi to atzina. Vai Juus nekad neesat jutushi peleejuma piegarshu mutee, man ienaakot telpaa? No manis uzreiz uzvedii vecuma smaka, tagad nu man tas ir skaidraaks par skaidru. Viens klasesbiedrs uzsaaka teemu, kaa meitenes liip klaat tikai vinja naudai, liidz ar to vinjam ir vajadziiga meitene, kura ar vinju gribeetu braukt pat zhigulii. Kaa jau izmisusi vecmeita piedaavaajos ar vinju braukt tramvajaa, bet nee - priekshlikums tika noraidiits, jo tramvajs tak ir krietni lielaaks par zhiguli, kaa rezultaataa visi izsecinaaja, ka manas prasiibas esot par augstu.
Un kas ir noticis ar manu dvieli, kaadeelj vinjsh ir tik melns? Es tachu pa dubljiem nevaartiijos. Un dublju nemaz ar nebija. Un kaklaa arii taads stiivums iemeties

Un! Pats galvenais ir tas, ka es kaut kad shajaa dienaas paarvaakshos uz Riigu, dziivoshu uz ielas, kas pilna ar juugendstila peerleem. Tieshi taa uz ielas, vareesiet naakt ciemos tur pie akmens sfinksaam. Tak veselu stundu miega es ieguushu klaat, kas buutiibaa mani priecee visvairaak.
Lai arii Jums laba nedeelja!