es nesaprotu, kurš ir izgudrojis, ka fiziskas sāpes ir nieks pret garīgām sāpēm. Kas tās par muļķībām? Es labāk 10 reižu ciešu no
pazemojuma
atraidījuma
nicinājuma
aizvainojuma
nežēlastības
nievājuma
nodevības
izlaidības
meliem un
ķengām,

nekā izbaudu nieka 3mm garu metāla skaidiņu savā pēdā. Savu smeldzi es māku nest ar cieņu, taisnu muguru un smaidu sejā. Bet tā skaida - es šķobu muti, pie sevis lamājos uz garāmgājējiem, ik pa brīžam kliboju un mana seja pauž sāpes.

p.s. madonna arī laikam dzied par to skaidu zem manas ādas.